Nu džezs Reformātu baznīcā: Rīgā uzstāsies pasaulē atzītu mūziķu kvartets - Jons Raskins, Vladimirs Tarasovs, Stens Sandells un Tims Pērkiss
18.oktobrī plkst.19:00 Reformātu baznīcā Vecrīgā (Mārstaļu ielā 10) pirmo un vienīgo reizi kopā vienā kvartetā spēlēs nu džeza (nu jazz) un brīvās improvizācijas meistari, spožie mākslinieki Jons Raskins, Stens Sandells, Tims Pērkiss un Vladimirs Tarasovs. Viņu eksperimenti un novatoriskās idejas ir atstājušas dziļas pēdas džeza attīstībā, bet meistarība bijusi paraugs un iedvesmas avots daudziem pasaulē atzītiem mūziķiem. Šis īpašais koncerts, kurā skanēs elektroakustiskās improvizācijas, tiks ierakstīts.
Ideja izveidot šo kvartetu radās saksofonistam Jonam Raskinam. Viņš jau iepriekš neskaitāmas reizes dažādos projektos ir spēlējis kopā ar Vladimiru Tarasovu, Timu Pērkisu un/vai Stenu Sandellu.
“Šiem lieliskajiem mūziķiem vienmēr ir daudz ideju un enerģijas. Viņi virtuozi paplašina savu instrumentu valodu, pārfrāzējot improvizācijas un kompozīcijas attiecības. Šī pieeja ļauj mūziķiem saskanīgi mijiedarboties uz skatuves,” stāsta Jons Raskins.
Kvarteta sastāvs:
Džons Raskins (ASV), saksofons
Stens Sandells (Zviedrija), klavieres
Tims Pērkis (ASV), electronics
Vladimirs Tarasovs (Lietuva), perkusijas
Ar leģendāro perkusionistu Vladimiru Tarasovu, kuru džeza mūzikas cienītāji zina jau kopš viņa piedalīšanās slavenajā padomju Ganelina trio 70.gados, Raskins pirmo reizi spēlēja kopā 1983.gadā Rīgas Džeza festivālā. Abi kļuva par labiem draugiem, un kopā ir īstenojuši spilgtus muzikālos projektus. Ar Timu Pērkisu Džons sāka sadarboties 80.gadu vidū grupā “The Hub” – pirmo dzīvo digitālās mūzikas grupu, kurā darbojās komponisti, improvizētāji, dizaineri, datortehnikas un programmnodrošinājuma izstrādātāji. Pirmie projekti ar Stenu Sandellu radās tikai 2014.gadā – Raskinu iespaidoja viņa darbs un īpašā pieeja mūzikai, tādēļ pianists un komponists tika uzaicināts pievienoties jaunajam sastāvam.
Raskina, Sandella, Pērkisa un Tarasova koncerts būs spožs un neaizmirstams notikums Rīgas mūzikas dzīvē. Visu, ko uz skatuves paveic šāda līmeņa mūziķi, jau sen ir pāraudzis viena žanra robežas, ir ārpus jebkādiem šabloniem un nosacījumiem.
***
Koncerts notiks Rīgā vienīgā baroka dievnama lielajā zālē. Tā ir majestātiska telpa ar vitrāžām, altāri un ērģeļu balkonu. Zālei ir unikāla akustika: no 1965.gada te atradās skaņu ierakstu studija
“Melodija” un tika ierakstīti labākie muzikālie kolektīvi. Rīgas skaņu ierakstu studija ir slavena “Melodijas” nodaļa, kurai ir bagātīga vēsture. Tajā veiktie ieraksti ir labas gaumes un augstas skaņas kvalitātes paraugs. Rīgas rūpnīca laida klajā skaņu plates ar džeza, klasiskās ērģeļmūzikas un citiem vienmēr labi aranžētiem ierakstiem.
Šodien studijā top pasaules līmeņa ieraksti. Nesen tapuši svarīgi projekti, kuros piedalījās slaveni mūziķi un orķestri, tostarp akordeoniste Ksenija Sidorova un kamerorķestris Sinfonietta Riga,
Rīgas Radio Big Band, operdziedātāja Elīna Garanča, u.c. Te ierakstīts arī Oskara nominācijai izvirzītās animācijas filmas “Straume” mūzikas celiņš.
Raskina, Sandella, Pērkisa un Tarasova kvarteta koncerta organizētājs ir Rīgas Skaņu ierakstu studijas īpašnieks Mārtiņš Saulespurēns – leģendāra, daudzu Rīgas un ārvalstu mūziķu cienīta personība. 70.gados Saulespurēns bija Rīgas konservatorijas skaņu ierakstu studijas vadītājs, un daudzi mūziķi vēlējās ierakstīties tieši pie viņa. Viņš joprojām ir uzticīgs skaņas kvalitātei. Kopš 2021.gada Mārtiņš Saulespurēns ir ieguldījis lielus līdzekļus studijas pilnveidē, lai tā atbilsti Dolby Atmos Music prasībām.
Par māksliniekiem
Jons Raskins
Klausītāji dažādu saksofonu, elektronikas un koncertīnas speciālistu Jonu Raskinu vislabāk zina kā slavenā Rova saksofonu kvarteta līdzdibinātāju. Tajā viņš spēlē baritona un alta saksofonus. Kvartets ir laidis klajā vairāk nekā 40 albumu un muzicējis daudzās valstīs. Pēc Rova ielūguma leģendārais trio – Vjačeslavs Ganelins, Vladimirs Čekasins un Vladimirs Tarasovs – 1986.gadā koncertēja ASV. 2007.gadā kvartets kopā ar Tarasovu un šveiciešu perkusionistu Fricu Hauseru uzstājās Viļņas džeza festivālā.
Raskins ir studējis kompozīciju un saksofona spēli. Karjeras sākumā spēlējis laikmetīgās mūzikas ansambļos, kurus vadīja Džons Adamss un Bārnijs Čilds. 1970. gados bijis deju kompānijas Tumbleweed mūzikas direktors, palīdzējis izveidot Blue Dolphin Alternative Music Space, mākslas projektu Farm un piedalījies pilsētas parka izveidē.
Raskina diskogrāfijā ir ieraksti kopā ar Entonija Brakstona kvintetu, Timu Bērnu, Filipu Gelbu, Danu Rīzonu un Polīnu Oliverosu, JR kvartetu (Raskins tajā spēlē kopā ar Līzu Albiju, Džordžu Kremaši un Džino Robairu), FPR trio (kopā ar Frenku Gratkovski un Filipu Grīnlife). Mūziķis laidis klajā arī solo albumus. Tāpat Raskins piedalījies arī šādos muzikālos projektos: The Out Of Bounds Trio (kopā ar Timu Balkliju un Safu Šokrai), duetā ar bundzinieku Džonu Bafusu, 2+2 Project (kopā ar Filipu Grīnlīfu) un The Long Table (kopā ar Filipu Grīnlīfu, Džonu Heinsu, Danu Sīmensu un Džonu Šiurbu).
Stens Sandells
Stens Sandells ir ievērojama personība Zviedrijas mūzikas improvizācijas pasaulē. Taustiņinstrumentālists, kas spēlē klavieres, ērģeles un elektroniskos instrumentus, producents un filozofijas doktors. Par ieguldījumu mūzikā viņš 2012. gadā saņēma Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas džeza balvu. Sandells ir sadarbojies ar labākajiem Skandināvijas improvizatoriem Emīlu Strandbergu, Pālu Nilsenu-Lovu, Johanu Bērlingu, Svenu-Ūki Johansonu, Matsu Pēšonu, Sofiju Jernbergu, Kārlu-Akselu Dominiku, Matsu Gustafsonu, Reimondu Strīdu, kā arī pasaules slavenībām Evanu Pārkeru, Krisu Katleru un citiem. Mūziķis piedalās projektos kopā ar vizuālajiem māksliniekiem, dejotājiem un rakstniekiem.
Tims Pērkiss
Tims Pērkiss tiek uzskatīts par vienu no aizraujošākajiem dzīvu elektronisko un digitālo skaņu meistariem, kā arī par ietekmīgu mākslinieku improvizāciju un elektroniskās mūzikas pasaulē. Vairākas desmitgades ilgajā karjerā Pērkiss ir sadarbojies ar simtiem mūziķu, tostarp daudziem brīvās improvizācijas līderiem no ASV un Eiropas. Mūziķis ir izveidojis vairākas grupas, tostarp Fuzzy Bunny, Splendor Generator, League of Automatic Music Composers, The Hub, Rotodoti un Natto Trio. Viņš un The Hub saņēma Giga-Herz balvu par izcilību elektroniskajā mūzikā, ko piešķir Karlsrūes (Vācija) Mākslas un mediju centrs. Improvizatorus piesaista viņa intelektuālims un atvērtība sadarbības partneru idejām. Pērkiss ir uzstājies un veidojis albumus kopā ar pianistu Krisu Braunu, saksofonistu Džonu Bučeru, ģitāristu Fredu Frītu, perkusionistu Džino Robairu, trompetistu Vadadu Leo Smitu un daudziem citiem slaveniem mūziķiem. Viņa darbi ir izpildīti avangarda pasākumos Ziemeļamerikā, Eiropā un Japānā. Pērkiss ir veidojis ekspozīcijas zinātnes un mūzikas muzejiem Sanfrancisko, Toronto, Sietlā un palīdzējis dažādām iestādēm kā mediju konsultants. Mūziķis ir arī radošs, inovatīvs video un audio aprīkojuma izstrādātājs. Viņa raksti ir publicēti izdevumos The Computer Music Journal, Leonardo un Electronic Musician. Pērkiss ir Mills koledžas (Oklenda) rezidējošais komponists.
Vladimirs Tarasovs
Perkusionists, komponists un vizuālais mākslinieks Vladimirs Tarasovs ir spēcīgi ietekmējis džezu un akadēmisko mūziku. Viņš komponē orķestriem, filmām, teātriem un kopš 1991. gada ir Lietuvas Komponistu savienības biedrs. 1968. gadā Tarasovs no Arhangeļskas pārcēlās uz Lietuvu. 1971. gadā viņš kļuva par Ganelina trio dalībnieku, ar trio ierakstījis 34 albumus. 2017. gadā saņēma Lietuvas Nacionālo prēmiju kultūrā un mākslā par Lietuvas džeza skolas izveidi. Mūziķis ir sadarbojies ar daudziem skatuves mākslas pārstāvjiem un iestādēm, tostarp Štutgartes Valsts teātri, Bruklinas Mākslas akadēmijas Majestic teātri Ņujorkā un Jozefa Naģa Nacionālo horeogrāfijas centru Orleānā. 1999.–2002. gadā viņš bija Lietuvas Krievu drāmas teātra vadītājs, kur režisēja izrādes. Kopš 1991. gada Tarasovs viens pats vai kopā ar kādu citu mākslinieku piedalās vizuālās mākslas izstādēs, veidojot audiovizuālās instalācijas, kuru tēmas viņš bieži atrod, ceļojot uz eksotiskām valstīm. Mūziķa darbi ir bijuši izstādīti Diseldorfas Kunsthallē, Čikāgas Laikmetīgās mākslas muzejā, Pompidu centrā Parīzē, Venēcijas biennālē, EXPO-2008 Saragosā, Basa Mākslas muzejā Maiami, Kulturhuset Stokholmā, Lietuvas lielākajās izstāžu zālēs un citos mākslas centros. Tarasovs ir mācījis un vadījis seminārus Brēmenes Mūzikas skolā, Podewil mākslas centrā Berlīnē, Orleānas Mākslas akadēmijā, Kalifornijas Universitātē, Klusā okeāna universitātē, Diseldorfas un Viļņas Mākslas akadēmijās, kā arī citās mācību iestādēs. Tarasovs regulāri piedalās teātra, džeza un vizuālās mākslas projektos Francijā, Itālijā, Vācijā, Krievijā, ASV un citās valstīs. Viņš ir organizējis daudzus projektus kopā ar Lietuvas un ārvalstu literātiem. Perkusionists ir sadarbojies ar Endrjū Siraiju, Rova Saksofonu kvartetu, Entoniju Brakstonu, Lorenu Ņūtonu, Buču Morisu, Tomasu Stanko, Didjē Petī, Marku Dresseru, Džerģi Sabadošu, Masahiko Sato. Atgriežoties vēl senākā pagātnē – Vladimirs Tarasovs un kontrabasists Ivars Galenieks 1983.gadā muzicēja Rīgā kopā ar ROVA kvartetu.
Tarasova komponista un improvizētāja talants vislabāk atklājas viņa solo perkusiju projektos. Viņa diskogrāfijā ir vairāki desmiti solo albumu. Par ieguldījumu Lietuvas džezā viņš ir apbalvots ar Viļņas džeza balvu un Birštonas Jazz Grand Prix. Par savu dzīvi un radošo pieredzi stāstījis vairākās grāmatās.