DDT

Krievu roks – parādība, kas dzima stingras padomju cenzūras un visaptverošu aizliegumu apstākļos, izdzīvoja dramatiskajos pārbūves laikos 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. To nav iespējams iedomāties bez grupas ДДТ.

Šī grupa vienmēr ir ieņēmusi īpašu vietu Krievijas mūzikā. Pēc Jurija Ševčuka dziesmām un viņa komandas spilgtajiem priekšnesumiem var pētīt mūsdienu Krievijas vēsturi ar tās straujajiem, neparedzamajiem pavērsieniem. ДДТ dziesmas nav tikai mūzika – tās ir laikmeta, vēstures un tautas dvēseles hronika.

Gadu gaitā grupas muzikālā valoda ir būtiski mainījusies: no ritmblūza līdz džezam, folklorai, industriālajai un indie mūzikai. Asas sociālās problēmas atspoguļojas gan dziesmu tekstos, gan filozofiskajā lirismā.

Savā ilgajā radošajā ceļā ДДТ ir izdevusi desmitiem populāru albumu un koncertējusi gan Krievijā, gan pasaulē ar vairākām vērienīgām, konceptuālām programmām, kurās plaši izmantotas modernas multimediju tehnoloģijas. Grupa ir pazīstama ar saviem oriģinālajiem videodarbiem, kuru veidošanā piedalījušies slaveni režisori un mākslinieki ne tikai no Krievijas, bet arī no dažādām pasaules valstīm. ДДТ mūzika bieži skan kino. Jurijs Ševčuks līdz šim ir izdevis divus dzejas krājumus. Grupa aktīvi nodarbojas ar labdarību un sabiedriskiem projektiem.

Un lai arī kas notiktu mūsu sarežģītajā un trauslajā pasaulē, Ševčuka dziesmās ikviens laikabiedrs – lai kur viņš atrastos – vienmēr atradīs sev vissvarīgāko: patiesību, mīlestību un cerību. Iespējams, tieši tas izskaidro šīs grupas fenomenālo popularitāti jau gadu desmitiem.