Ļeņingrad: 20 gadu uz priekiem Spēcīgs rublis un vāja nafta, Soču olimpiāde un dopings, Vkontakte un Pugačovas jaunais vīrs – pēdējos 20 gadus visapkārt kā klājas bija pieklājīga viļņošanās, bet bija arī tādi, kurus viļņi meta tikai uz augšu. Dzimis bandītisku mūzikas grupējumu centrifūgā, grupējums “Ļeņingrad” sākumā vienkārši brāzās pār Krievijas vēsturi, pēc tam ar atvēzienu fiksēja, beigu beigās sāka to noskaņot. Sagaidot jubileju, grupējums “Ļeņingrad” ir sakrājis nejēgā daudz hitu, pilnīgi un galīgi izraujoties no jebkāda žanra ietvariem: tā komandors Sergejs Šnurovs vada pļāpu šovu pensionārēm un ieskaņo programmu bērniem, iekvēlina futbola fanu sektorus un nostāda uz ausīm visnūģīgākās korporatīvās ballītes. Būt populāram – īpaši uz skatuves – Krievzemē ilgu laiku skaitījās samērā šaubīgi: aiz šādas pipularitātes mūždien ir rēgojušās vai nu spalvas, vai pār mēru atpogāts krekls, vai galēji primitīva mūzika un teksts. “Ļeņingrad” ir pirmā grupa, kas pierādījusi: patikt ļaudīm ir nevis kauns, bet gan vīsīstākā laime.